Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.

Lietuva, kas banku peļņas straujā kāpuma ziņā ir līdzīgā situācijā kā Latvija, jo vairums kredītu ir ņemti pēc mainīgajām procentu likmēm, šo “privāto nodokli” gan mēģina pārvērst par ārkārtas jeb solidaritātes valsts nodokli bankām. Tā kā Latvijas valdība līdz pat 8. augustam ir aizgājusi dziļā atvaļinājumā, pagaidām ir grūti spriest, vai komercbanku pusgada rādītāji (un nav pamata domāt, ka citām dzīres būs īpaši knapākas nekā “Swedbank” un “SEB”) liks politiķiem ķerties pie līdzīga pasākuma ieviešanas Latvijā. Vismaz finanšu ministra Arvila Ašeradena birojā “Neatkarīgajai” divu dienu laikā tā arī neizdevās atrast atbildi, vai pārsteidzoši augstā banku peļņa ir iemesls, lai nopietni apsvērtu “solidaritātes maksājuma” ieviešanu.

Peļņa tiek izvilkta no kredītņēmēju kabatām

Jau esam rakstījuši, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) kopš pagājušā gada vidus piekoptā t.s. bāzes procentu likmju (par kurām tiek izsniegti kredīti komercbankām) straujā audzēšanas politika ir likumsakarīgi novedusi pie tikpat strauja starpbanku kredītu procentu likmju “Euribor” pieauguma. Tam savukārt ir piesaistīts absolūtais vairums Latvijas komercbanku izsniegto kredītu. Rezultātā ierindas kredītņēmējs šobrīd piedzīvo visai ievērojamu ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet bankas - izsniegto kredītu procentu ieņēmumu kāpumu. Tieši uz tā pamata, ne kādu veiksmīgu biznesa lēmumu dēļ, kāpj arī banku peļņa.

Situācijas raksturošanai pilnīgi korekti ir izmantot to pašu “Swedbank”, kas gan pēc aktīvu, gan izsniegto kredītu apjoma ir vadošā Latvijas komercbanka. Kā liecina bankas nupat publicētais pirmā pusgada pārskats, “Swedbank” grupas (tajā bez bankas jeb “Swedbank Latvija” ietilpst arī līzinga kompānija “Swedbank Līzings” un “Swedbank Atklātais pensiju fonds”) peļņa šī gada pirmajā pusgadā bija 131,68 miljoni eiro iepretim 32,42 miljoniem eiro šajā pašā laika periodā pērn, bet bankas “Swedbank Latvija” peļņa - 133,83 miljoni eiro iepretim 34,49 miljoniem eiro pērn. Tātad kāpums ir vairāk nekā četrkārtīgs!

Var jau izmantot argumentu, ka pērnā gada pirmais ceturksnis no banku viedokļa bija izcili nepelnošs, jo ECB tobrīd vēl piekopa pilnīgi pretēju politiku - bāzes procentu likmes bija pat negatīvas, respektīvi, bankām tika piemaksāts, ja tās aizņēmās naudu ECB, kas gluži dabiski noveda pie niecīgām vai pat negatīvām “Euribor” likmēm (piemēram, “Euribor” sešu mēnešu likme vēl pērn 2. jūnijā bija mīnus 0,538%, bet aizvakar jeb šī gada 18. jūlijā - plus 3,962%). Taču arī labākos gados “Swedbank” pirmā pusgada peļņa nepārsniedza 50-60 miljonus eiro, bet gadā tā ne reizi nenopelnīja vairāk par 111 miljoniem eiro (skat. grafiku).

Līdzīga aina paveras, ja mēs paraugāmies uz “Swedbank Latvija” ienākumiem no kredītu procentu maksājumiem, kas ir tiešais tās pašlaik varenās peļņas avots. Šī gada pirmajos sešos mēnešos tā sasniedza 163,92 miljonus eiro, bet pērn attiecīgajā periodā tie bija tikai 53,62 miljoni, aizpērn 57,63 miljoni un visai līdzīgi arī iepriekšējos gados (skat. grafiku). Tātad ECB politikas maiņas netiešs rezultāts ir par vairāk nekā 100 miljonu eiro lielākas summas izvilkšana no “Swedbank” kredītņēmēju kabatām šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar standarta situāciju.

Ja šie rādītāji vēl nepārliecina par bankai tik tiešām ārkārtīgi labvēlīgo situāciju, kas izriet no ārkārtas ārējiem apstākļiem un faktiski ir milzu bonuss, kura zaudēšana nekādi nevar novest pie būtiskas ietekmes uz bankas “ilgtermiņa pelnītspēju un kapitāla bāzi” (tieši šādu frāzi izmantoja ECB, īpašā paziņojumā kritizējot Lietuvas lēmumu par “solidaritātes nodokļa” ieviešanu), varam paanalizēt arī tādu rādītāju kā kapitāla atdeve. “Swedbank” grupai Latvijā šī gada sešos mēnešos tā sasniedza 24,65%, kas ir krietni augstāks rādītājs par banku sektorā ierastajiem skaitļiem un arī par pašai “Swedbank” vēsturiski raksturīgajiem procentiem. Salīdzinājumam, “skumjajos” 2022. gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 6,59%, bet iepriekšējā superlabvēlīgajā periodā 2018. gadā - 14,30%, liecina “Swedbank” oficiālie pārskati.

Vienlaikus izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu pieaugums šī gada pirmajā pusgadā “Swedbank” skaitliski ir bijis niecīgs. Depozītu apjoms, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, ir audzis par 6%, bet izsniegto kredītu apjoms - par 7%. Abi skaitļi ir daudzkārt zem gada inflācijas līmeņa, kas nozīmē, ka reāli gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoms ir samazinājies. Tātad bankas bizness “rullē” tikai uz ārkārtas apstākļu jeb ECB politikas, nevis ierastas banku darbības rēķina.

Jāatzīst, ka no akcionāru viedokļa gandrīz tikpat spīdoši kā “Swedbank” pirmajā pusgadā klājies arī “SEB bankai”. “SEB grupas” (kurā bez bankas ietilpst arī līzinga kompānija, pensiju un investīciju fondi, kā arī apdrošināšanas sabiedrība) peļņa šī gada pirmajā pusgadā bija 82,4 miljoni eiro iepretim 45,3 miljoniem tajā pašā laika periodā pērn. Tā gandrīz sasniedza “SEB grupas” visa gada peļņu 2022. gadā, kas bija 94,4 miljoni eiro. Atšķiras gan tas, ka “SEB bankai” ir ievērojami pieaudzis piesaistīto noguldījumu apjoms pret 2022. gada 1. pusgadu - par 60%. Kredītu izsniegšanā SEB banka gan ir bijusi tikpat kūtra kā “Swedbank” - to apjoms ir pieaudzis tikai par 6%.

Ko iesāks Latvijas valdība?

Uz šo jautājumu pagaidām ir pagrūti atbildēt, jo šogad arī valdība, ne tikai Saeima ir paņēmusi pagaru - valdības gadījumā trīs nedēļu - pauzi, kuras laikā, iespējams, ir gan jāatpūšas, gan jātiek skaidrībā par potenciālu nākamo valdību. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) jūnija sākumā intervijā “Neatkarīgajai” teica, ka “augustā, vēl pirms Finanšu ministrija iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību", Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā (tajā ietilpst gan ierēdņi, gan koalīcijas partiju pārstāvji) vērtēsim banku līdzšinējo rīcību un “solidaritātes maksājuma bankām” aktualitāti”. Divu dienu laikā “Neatkarīgajai” no ministra biroja gan tā arī neizdevās saņemt atbildi, vai iepriekš teiktais paliek spēkā un vai banku šī gada pirmās puses darbības rādītāji ir vērā ņemams arguments par labu šāda maksājuma ieviešanai.

Viens ir droši skaidrs - pārskatāmā nākotnē ECB bāzes procentu likmes tikai augs, līdz ar ko augs arī “Euribor” likmes un attiecīgi - Latvijas iedzīvotāju zaudējumi. Kā jūnija beigās paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda, ECB tuvākajā nākotnē nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums. ECB padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju, kas ECB norādījumos īpaši neieklausās. Maijā eirozonas inflācija, lai gan nedaudz kritusies pret iepriekšējiem mēnešiem, aizvien vēl bija 6,1%, kas ir ļoti tālu pāri ECB ar likumu noteiktajam mērķim - 2%. ECB padomes sēdē Frankfurtē 15. jūnijā tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,25%. Visas trīs likmes tika paaugstinātas par standarta 0,25 procentpunktiem, un tas pats ir gaidāms arī šomēnes.

Tikmēr Lietuvā jau 16. maijā spēkā stājās likums par ārkārtas solidaritātes maksājumu komercbankām, ar ko tiek aplikti procentu ienākumi no Lietuvas iedzīvotāju un uzņēmumu kredītu maksājumiem. Nodokļa bāze ir 50% no kredītu ņēmēju procentu maksājumu neto ieņēmumiem, kas pārsniedz vidējo procentu maksājumu neto ieņēmumu summu iepriekšējos četros gados. Tas nozīmē, ka par 2023. gadu nodokļa aprēķins tiks veikts, vadoties pēc 2018.-2021. gada datiem, bet par 2024. gadu - pēc 2019.-2022. gada datiem. Attiecīgā starpība tiek aplikta ar 60% nodokli. Paredzēts, ka no komercbanku virspeļņas gūtie ieņēmumi tiks izlietoti Lietuvas aizsardzības spēju stiprināšanai, kas no bankām cietušajiem Lietuvas pilsoņiem varētu būt zināms morāls mierinājums.

“Neatkarīgā” nedaudz paskaitļoja, ko, arī Latvijā ieviešot tādu pašu likumu, Latvijas valsts budžets iegūtu, piemēram, no “Swedbank” ieņēmumiem šī gada pirmā pusgada laikā (tas nav līdz galam korekti, jo nodoklis tiek rēķināts par gadu, bet vispārēju ieskatu dod). Un, tātad, šī gada pirmajos sešos mēnešos “Swedbank” ieņēmumi no procentu maksājumiem bija 163,92 miljoni eiro. No tiem gan jāatskaita 12 miljoni, kas bija procentu iekasēšanas izdevumi. Iegūstam gala skaitli 151,92 miljoni eiro. Četros gados laikā no 2018. līdz 2021. gadam “Swedbank” pirmā pusgada ieņēmumi no procentu maksājumiem vidēji bija 55,96 miljoni eiro (skat. grafiku). Starpība veido 95,24 miljonus eiro, bet Lietuvas likumā paredzētais maksājums 60% apmērā no tās - 57,14 miljonus eiro. Un tas būtu tikai no “Swedbank Latvija” vien, turklāt tikai pusgadā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...