ZZS nenobremzē Lembergam neizdevīgos Komerclikuma grozījumus; to vēl var izdarīt Saeimā
PIETIEK06.03.2011.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Valdība tomēr otrdien skatīs Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Komerclikumā, jo koalīcijas partneris - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē pret tiem nebija cēlusi iebildumus. To Pietiek pēc koalīcijas sanāksmes apstiprināja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Grozījumi sakārto komercsabiedrību akcionāru ārkārtas sapulču sasaukšanas kārtību, izņemot no ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga rokām līdz šim viņa advokātu izmantoto ieroci cīņā par Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem – kavēt akcionāru vairākuma gribas izpausmi. Tāpat Komerclikuma grozījumi noteic prasību par patiesā labuma guvēju norādīšanu. Tiek pieļauts, ka ZZS nebremzēs Komerclikuma grozījumu pieņemšanu valdībā, ļaujot tiem nonākt Saeimā, kur tajos var vēl veikt labojumus. Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kura visticamāk būs atbildīgā par Komerclikuma grozījumu skatīšanu, vada ZZS deputāts, bijušais Unibankas šefs Andris Bērziņš.
Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvis Guntis Blumbergs pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes uz Pietiek jautājumu, vai ZZS ir iebildumi pret Komerclikuma grozījumiem, neziņā prasīja, kas tie par grozījumiem un ko tie paredz. Šāda neziņa ir neierasta, jo parasti Latvijai un Ventspilij pārstāvji uz koalīcijas sēdēm ierodas ļoti sagatavoti, izanalizējuši visu nākamās dienas valdības sēdes dienaskārtību.
Pietiek iepriekš ir publicējis dokumentus, kas norāda uz Lembergu un viņa ģimenes locekļiem kā patiesā labuma guvējiem vairākos Ventspils tranzītuzņēmumos. Pēc Latvijas kuģniecības zaudēšanas patlaban notiekot cīņa par ietekmi tās meitasuzņēmumos.
Pietiek zināms, ka Komerclikuma grozījumi izstrādāti jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, bet kopš decembra notikusi sarakste starp TM un premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), uz kura galda tie iegūluši. Iespējams, kavēšanās iemesls ir nevēlēšanās saasināt attiecības ar Lemberga zaļajiem zemniekiem. Grozījumus valdībā bija plānots skatīt līdz pērnā gada 28. decembrim, tad termiņš atlikts līdz 22. februārim, visbeidzot tie iekļauti 8. marta Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) šos grozījumus premjeram lūdzis virzīt kā Ministru kabineta lietu, kas saīsina to saskaņošanas procedūru, apejot valsts sekretāru sanāksmi un izskatīšanu Ministru kabineta komitejā. Plānots lūgt Saeimu tos pieņemt steidzamības kārtā, tātad tikai divos lasījumos.
Sākotnēji TM grozījumus Komerclikumā pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt pienācīgu mehānismu ārvalstu investoru ieguldījumu aizsardzībai to īpašumu tiesību realizēšanai, kas izriet no akciju sabiedrību akciju piederības. Ja šie grozījumi netiktu pieņemti, Latvija riskētu, ka pret to varētu tikt sākta starptautiska tiesvedība par investīciju aizsardzības līguma pārkāpšanu. Ka šādi Komerclikuma grozījumi top, tieslietu ministrs Štokenbergs Pietiek teica jau decembra vidū laikā, kad Lembergs zaudēja kontroli pār Latvijas kuģniecību. Ilgstoši Ventspils mērs to varēja noturēt, ar advokātu palīdzību izmantojot dažādās Komerclikuma normu interpretācijas iespējas par akcionāru ārkārtas sapulču sasaukšanu. Tādējādi Latvijas kuģniecības akcionāru mazākums ilgi ignorēja akcionāru vairākuma gribu. Latvijai tas draudēja ar starptautisku tiesvedību no koncerna Vitol puses.
Pēc divām premjera Dombrovska rezolūcijām Komerclikuma grozījumu nepieciešamība papildināta, tos pamatojot arī ar ES direktīvas pārņemšanu, kuras termiņš ir šā gada 30. jūnijs, un Starptautiskā Valūtas fonda 2006. gadā ierosinātajām izmaiņām Latvijas normatīvajos aktos saistībā ar komercsabiedrību patieso labuma guvēju noskaidrošanu.
Grozījumi Komerclikumā sola risināt praksē pastāvošo problēmu par ārkārtas akcionāru sapulces noturēšanu, proti, lai novērstu situāciju, ka akciju sabiedrības valde, saņemot pieprasījumu par ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, nenodrošina sapulces norisi saprātīgā laika posmā, bet apzināti novilcina sapulces noturēšanu, paredzot sapulces norisi, piemēram, gada laikā pēc paziņojuma par sapulces sasaukšanu saņemšanas. Lai novērstu šo problēmu, Komerclikumā paredzēts noteikt gala termiņu, kādā ārkārtas akcionāru sapulcei ir jānotiek, t.i., trīs mēnešu laikā no dienas, kad valdei ir iesniegts pieprasījums sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci.
Tāpat Komerclikums ar šiem grozījumiem tiek saskaņots ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem, kur par patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziska persona. Grozījumos noteikts pienākumus komercsabiedrības dalībniekam – fiziskai personai, kurai pieder vismaz 25% kapitāldaļu vai un kura daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā, sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram, norādot personu, kuras labā daļas tiek turētas. Tiesa, saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem ziņas par patiesajiem labuma guvējiem nebūs publiski pieejamas. Tiesības iepazīties ar ziņām par patiesajiem labuma guvējiem, pēc TM ieceres, būs tikai tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
