Pietiek noklusēt
Staķa padomnieks atved Staķi uz savas sievas rīkotu pasākumu: vai „Rimi” rīcība Latvijā atbilst Zviedrijas labākajiem standartiem?
Pietiek lasītājs
08.12.2020.
Komentāri (0)
Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šeit tikko ienākušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomīga – no vienas puses svaigs, neapgūts un potenciāli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakārtota pusmežonīga postpadomju ekonomiskā, politiskā un juridiskā telpa. Šeit varēja daudz ko atļauties, jo nekādas pretestības jau nebija – tikai svaigu dzīvē pirmās lielās naudas smaku sajutuši politiķi un viņu apkalpojošais personāls.
Es atgriežos politikā
Linda Liepiņa
28.07.2021.
Komentāri (0)
Šī bilde ir ļoti simboliska. Šajā kleitā apbraukāju visu Latviju, pirms 13. Saeimas vēlēšanām tiekoties ar Latvijas tautu.
Saslimstības un mirstības rādītājus varētu samazināt likums, kas aizliegtu valdībai turpināt baidīt cilvēkus
Pēteris Apinis
27.07.2021.
Komentāri (0)
Pašlaik valdības inspirēto informāciju par veselību un medicīnu var lasīt melnbaltās krāsās. Veselības ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicīnu var iedalīt „zinātniskā” un „pret ministriju vērstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšķiras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemēram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 būtu jāvakcinē pie ģimenes ārsta, nevis krāmu tirgū vai kapu svētkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir nepareizs, un tam tiek piekārta antivakceru vai Kremļa troļļu birka.
Valsts parāds – 15 500 eiro uz katru strādājošo
Oskars Ozoliņš
27.07.2021.
Komentāri (0)
Piektdien vakarā Valsts kase publicēja kārtējo valsts parāda vadības informatīvo biļetenu. Tas pārskatāmā un ļoti koncentrētā veidā atspoguļo valsts konsolidētā budžeta (neiekļaujot pašvaldības un dažas citas specifiskas institūcijas) finanšu stāvokli. Šajā ierakstā vēl īsāks un koncentrētāks pārskats.
Vakcinēties – būt vai nebūt?
J. Kuzmanis
26.07.2021.
Komentāri (0)
Sākšu savu stāstu ar vēsturisku anekdoti. Tālajā 1972. gadā satikās divi vareni vīri - PSRS vadītājs Leonīds Brežņevs un ASV prezidents Ričards Niksons. Kad iecerētie līgumi bija parakstīti un sarunas ievirzījās mazāk oficiālā gaisotnē, protams, uzpeldēja jau tolaik populārais cilvēktiesību jautājums. Te amerikānis apgalvoja, ka Padomju Savienībā nav nekādas demokrātijas, cilvēki tiekot visādi apspiesti. Brežņevs uz to atbildējis, ka tas viss esot muļķības, jo padomju valstī pat suns brīvprātīgi sinepes ēd. Niksons tam netic. Atnes suni, atnes sinepes. Brežņevs paceļ sunim asti un devīgi tur iesmērē sinepes. Sunim sinepes grauž, tas kaukdams laiza. „Nu re, brīvprātīgi un pat ar dziesmu!” komentē Brežņevs.
