Ārstu biedrība stīvējas, lai tās Sertifikācijas padomes locekļiem nenoteiktu valsts amatpersonas statusu
PIETIEK31.12.2017.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pētera Apiņa (attēlā) vadītā Latvijas Ārstu biedrība, kuras vadībai iespaidīgus ienākumus un ietekmi nodrošina tai dotās pilnvaras ārstu sertificēšanā, pēdējos mēnešos pieliek ievērojamas pūles, lai nepieļautu, ka tās Sertifikācijas padomes locekļiem tiktu noteikts valsts amatpersonas statuss, kas uzliek par pienākumu publiski atskaitīties par saviem ienākumiem. Pietiek šodien publicē portāla rīcībā nonākušu Valsts ieņēmumu dienesta dokumentu, kas rāda, cik nopietns ir šis cīkstiņš:
„Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atbilstoši kompetencei ir izskatījis 2017.gada 7.novembra iesniegumu “Par Veselības ministrijas vadītāju ilgstošu, apzinātu bezdarbību ārstniecības personu sertifikācijas procesa uzraudzībā” un tā pielikumus (iesniegums VID saņemts 2017.gada 27.novembrī).
Ņemot vērā, ka šajā iesniegums ietver ziņas par valsts amatpersonas statusa piemērošanu Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļiem, ... saskaņā ar Iesnieguma likuma 4.panta otrajā daļā noteikto, daļā pēc piekritības iesniegumu izskatīšanai pārsūtīja VID.
Minētajā iesniegumā Jūs lūdzat ... veikt steidzamus pasākumus, lai Veselības ministrija novērš savā darbībā klajas “administratīvā vājuma” izpausmes, [..]. Minētajā iesniegumā arī esat norādījis pamatojumu attiecīgā lūguma izteikšanai un iesnieguma pielikumā esat pievienojis Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Ārstu biedrības Jums sniegto skaidrojumu un Veselības ministrijas izdotā administratīvā akta kopijas.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt, vai:
1) publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus;
2) publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.
Ievērojot minēto, informējam, ka VID ir vērsies Veselības ministrijā saistībā ar Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļu atzīšanu par valsts amatpersonām un šo personu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Savukārt, ievērojot, ka Latvijas Ārstu biedrības viedoklis ir atšķirīgs, tad tiesiski pamatota risinājuma rašanai attiecībā uz valsts amatpersonas statusa attiecināšanu kopumā uz profesionālo organizāciju lēmējinstitūciju locekļiem š. g. oktobrī VID organizēja sanāksmi ar Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un profesionālo organizāciju pārstāvjiem.
Arī pēc sanāksmes VID uztur spēkā izteikto prasību – valsts amatpersonas statusa noteikšanu profesionālo organizāciju lēmējinstitūciju locekļiem, tostarp Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļiem. Šādu nostāju sanāksmē atbalstīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Informējam, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā noteiktā pienākuma ietvaros, VID ir veicis pārbaudi Veselības ministrijā un pārbaudes ietvaros saistībā ar Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļu neiekļaušanu Veselības ministrijas valsts amatpersonu sarakstā ir uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.32 pantā paredzēto pārkāpumu.
Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.pantā noteikto, VID par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informē sabiedrību, ievietojot informāciju VID mājaslapā interneta vietnē www.vid.gov.lv /Noderīgi/Valsts amatpersonu pārkāpumi.
Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka p.i. I.Antipova.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
