Iesaki rakstu: 
"Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijai pirmdien uzklausot trīs bijušos valdības locekļus - Jāni Dūklavu, Laimdotu Straujumu, Ivaru Godmani, uzaicinātie politiķi neslēpa pārsteigumu un neizpratni par to, ka tā laika ministriju ierēdņi, kuru atbildība bija OIK ieviešanas kontrole, neveica to pienācīgā apjomā un arī neprasīja papildu resursus, lai varētu nodrošināt atbilstošu kontroli un novērst krāpšanas gadījumus, ” ziņo mediji. Skaists un daudzsološs sākums.
Iepazīsimies - Jānis Dūklavs. Pasirms, kā no ulmaņlaiku "Atpūtas" vāka Rīgas ielās iemaldījies krietns latviešu zemnieks ar no arkla tulznainu roku. Pirmais priekšstats, kā jau tam jābūt, - krietni maldīgs. Nedaudz tuvāk patiesībai: profesionāls inženieris - mežzinis ar 2017. gadā piešķirtu LLU Goda doktora grādu, izbijis kolhoza priekšsēdētājs, no kā automātiski izrietoši PSKP biedrs un trīskārtīgs LR zemkopības ministrs kopš 2014. gada. Triju oligarhisko A vidū un pat skaidrā prātā izskatīts kā potenciāls Latvijas premjers. Baumo, ka sakarā ar angļu valodas zināšanām ''ne bū, ne mē” līmenī pēc Slaktera skalas vērtējuma premjera krēsls gājis garām, kas nebūt nav traucējis dažkārt pildīt Ministru prezidenta pienākumus, pēdējam blandoties pa plašo pasauli.
Tas, ka viss, kas saistīts ar bēdīgi slaveno OIK sāgu, ir bijis sākotnēji zināms un saprotams Dūklava kungam, nerada ne mazākās šaubas. Un tas vēl būtu neiedomājami maigi un pat mīlīgi teikts, jo patiesībā runa ir par visas Latvijas tautas izsmalcinātu apjāšanu septiņciparu skaitļa formā.
Raksta mērķis nav arī izsekot Zemkopības ministrijas paspārnē esošā PVD (Pārtikas un veterinārā dienesta) lomu pārtikas ar notecējušu glabāšanas termiņu (kas it kā iznīcināta LR teritorijā) tālākā eksportā uz NVS valstīm vai valdības veču Sodomas un Gomoras laiku cienīgas orģijas kādā pievalmieras miesta pirtī. Šoreiz runāšu par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu vai Zaļo un Bordo karotīti.
Ierindas ēdājam no šīm karotītēm ne slapjš, ne auksts. Izsaku pieņēmumu, ka šodienas vakariņotāji par tādām pat nav dzirdējuši un ne reizi savā dzīvē nav meklējuši uz iepakojuma. Par karotītēm kopumā un atsevišķi var iepazīties www. karotite.lv, un, lai arī cik smieklīgi tas neskanētu, tām nav pilnīgi nekādas lomas, sekmējot ražotāju produkcijas nonākšanu vietējo un vēl jo vairāk, ārvalstu lielveikalu plauktos.
Tādi tirgus monstri kā LIDL, ALDI, METRO u. c. nopietni uztver (un pieprasa) tikai starptautiski atzītas kvalitātes sistēmu sertifikātus, piemēram, IFS (International Food Standard) vai BRC (British Retail Consorcium). Vienīgais, kur ''karotītes'' tiešām ir nepieciešamas, tie ir valsts un pašvaldību iepirkumi un LAD (Lauku atbalsta dienests) projektu finansējuma sadale, jo šeit NPKS (Nacionālā pārtikas kvalitātes shēmas) produktiem ir prioritāte. Uzņēmumi, kas startē vienā vai otrā jomā, spiesti iegūt šīs karotītes.
Nedaudz humora no citas operas: „To šodien Saeimas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Politiķis pauda nožēlu, ka šāds nosacījums netika ieviests. Viņš norādīja, ka pats šī jautājuma skatīšanā nav piedalījies, bet ZM ar to strādājuši attiecīgie ierēdņi.
Bijušais zemkopības ministrs arī akcentēja, ka likumā skaidri ir noteikta dažādu ministriju atbildība un ka ZM izpildīja tai uzticētos pienākumus. Saistībā ar atbalsta sniegšanu biogāzes elektrostaciju būvēšanai ZM padotībā esošais Lauku atbalsta dienests ļoti stingri ir vērtējis pieteikumus, pirms pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu, skaidroja Dūklavs." (https://laukos.la.lv/) Attiecīgi - kas ir LAD un kāda ir tā reputācija, nav nepieciešams skaidrot tālāk. Pat švāģera runcim skaidrs.
Kāds ir likumīgs pamatojums karotīšu cirkam? Tikai viens: MK Noteikumi Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība ". Cik var atrast mammā gūglē, tad ''Zaļā karotīte "ir patentēta preču zīme, kura pieder LR Zemkopības ministrijai. "Bordo karotīte" ir patentēta preču zīme un pieder biedrībai "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija".
Abu karotīšu administrēšanu un maksu par karotīšu izmantošanu organizē biedrība "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija". Jāatzīmē, ka tā nav valstiska organizācija. NPKS jeb ''karotīšu " biznesa atbalstam katru gadu tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, kas rakstāmi ar vismaz 6 ciparu skaitļiem. Latvijas Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma nav kvalitātes sistēma un neatbilst vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem. Tā nenodrošina produkta kvalitātes uzlabošanu, tā nemainās, netiek uzlabota un pielāgota esošai tirgus situācijai un pircēju, kā arī ražotāju vajadzībām.
"Karotītēm" ir liela nozīme valsts iepirkumu konkursos. Ja iepriekš konkursos piedalījās piegādātāji ar vienādiem nosacījumiem un uzvarēja ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, tad tagad konkursu rezultātiem ar ekonomiju nav nekāda sakara. Prioritāte ir produktiem, kas ir ar "karotīti". Produkts nenoliedzami ir dārgāks, taču vai tam ir labāka kvalitāte kā produktiem, kuriem nav šīs karotītes?
Viennozīmīgi - nē! Diemžēl NPKS produkta kvalitāti nepaaugstina, savukārt "karotīšu " zīmola izmantošana un administrēšana paaugstina produkta cenu, līdz ar to samazina produkta konkurētspēju brīva tirgus apstākļos. Veidojas paradoksāla un absolūti absurda situācija - no valsts budžeta finansēta NPKS liek valsts un pašvaldību skolām, bērnudārziem, slimnīcām un tālāk pēc saraksta iepirkt tādus pašus produktus kā iepriekš, tikai par dārgāku cenu.
"Karotītes" kropļo tirgus situāciju, reālo konkurenci, un mākslīgi tiek uzturēti uzņēmumi, kuriem ir šīs karotītes un kuri ar apbrīnojamu regularitāti piedalās valsts iepirkumos, bet kuri normālos tirgus apstākļos, iespējams, nebūtu konkurētspējīgi. Pat vairāk - ir izveidojies stabils valsts un pašvaldību iestāžu piegādātāju, un apgādātāju bariņš, kuri vispār neko un nekad nav ražojuši, t. i. STARPNIEKI ar karotīšu maisu ratos.
Nākamajā rakstā izsekosim atsevišķu personu ērkšķainos ceļus karotīšu biznesa labirintos, kas, iespējams, finišēs vienas ekoloģisku zemes rūķu partijas kasē...
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
