SAB oficiālā dokumentā norāda uz Drošības policiju kā Krimināllikuma grozījumu iniciatori
PIETIEK17.04.2016.
Komentāri (9)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
...
23.04.2016. 23:03dā贝尔维
贝尔维
sno ja
贝尔维
uk贝尔维i tri贝尔维
kt贝尔维u ri贝尔维
si贝尔维
n贝尔维a kr贝尔维
i贝尔维e
tn贝尔维a ru贝尔维
nāj贝尔维o
贝尔维t ...
f吾贝尔维u
吾贝尔维m贝尔维吾
p贝尔维吾贝尔维贝尔维g
吾贝尔维i
吾贝尔维s
...
23.04.2016. 23:02dā 艾克斯s 艾克斯o j 艾克斯a 艾克斯uki tr 艾克斯ik 艾克斯tu r 艾克斯is 艾克斯ina k 艾克斯ri 艾克斯etna ru 艾克斯nājo 艾克斯t ...
f吾u吾 艾克 艾克斯斯m吾p 艾克斯吾g 艾克斯吾i吾s
...
23.04.2016. 23:01»
Niknais
Krimināllikuma grozījumi ir ļoti karsts kartupelis par kuru pavārs pie nelabvēlīga iznākuma pats var nonākt ēdienkartes sarakstā , līdz ar to loģiski ka to autors ir nelegāls valsts noslēpums
dāsno jauki triktu risina krietna runājot ...
f吾u吾m吾p吾g吾i吾s
K
22.04.2016. 14:37Mežamiets, kādas dziesmas tagad aizliegts dziedāt kā pretvalstiskas? Ej jau, nelieti, līdz galam, nopublicē sarakstu!
NU KO ŽURNĀLISTI
19.04.2016. 08:50No šodienas nekādu ziņu vākšana ne par korupciju nepar kliķes mahinācijām nevarēs notikt - jo par to draudēs cietums :)))))))
Niknais
18.04.2016. 16:54Krimināllikuma grozījumi ir ļoti karsts kartupelis par kuru pavārs pie nelabvēlīga iznākuma pats var nonākt ēdienkartes sarakstā , līdz ar to loģiski ka to autors ir nelegāls valsts noslēpums
Nu gan pietiek!
18.04.2016. 16:19»
Arturs Priedītis
Lieliski! Vēl viens dokuments varonīgās valsts vēsturē. Lieliski arī tas, ka dokumentāli fiksēta savstarpējā saticība kritiskos apstākļos. Nelieši sāk viens uz otru uzgrūst vainu valsts apvērsumā. Tā tam bija jābūt. Tāda tendence ir katras nelietības struktūrā
Šis ir ļoti nopietns jautājums. Ja ZZS un valsts valstī – DP, SAB u.c. drošības iestāžu, tostarp tiesas, labā tiktu pieņemti sākotnēji plānotie grozījumi Krimināllikumā (it kā, lai ierobežotu starptautisko terorismu, uz kā ierobežošanu mudina starptautiskais cionisms un Izraēla, ASV), varam nonākt stāvoklī, kad aizliegs pieeju no LV šim portālam (pret LRTT jau pieņemti „mēri”, lai arī tas reģistrēts Vācijā), liedzot portālam piekļuvi no LV, liedzot protestēt piketējot, ejot demonstrācijās, aizbildinoties ar valsts drošību un vārda brīvības ierobežojumiem.
Visu šo grozījumi iniciatori ir 4. maija komunistu kliķe, kas nostiprinājusies varas pozīcijās ar ZZS (kas nepiekrīt atvērt čekas maisus), Vienotību un sulaiņiem no NA, vara, kurai nepatīk, ka to kritizē, sākot ar kolchoznieku Kučinski un beidzot ar mafijas krusttēvu Lembergu, Vājoni, kas maldina sabiedrību ar savām tukšajām runām.
Lai vēl vairāk nospiestu uz ceļiem tieši latviešu tautu, šie grozījumi tiek it kā veikti valsts drošības iestāžu un valsts drošības interesēs. Un it kā pret SC interesēm, kas tiek iestāstīts ASV un NATO partneriem, lai gan tieši ZZS ar Lembergu, Vājoni, Kučinski, Bergmani reizē ar DP, SAB kalpo ZZS interesēm, kas ir Krievijas Trojas zirgs Latvijā.
Arturs Priedītis
18.04.2016. 10:56Lieliski! Vēl viens dokuments varonīgās valsts vēsturē. Lieliski arī tas, ka dokumentāli fiksēta savstarpējā saticība kritiskos apstākļos. Nelieši sāk viens uz otru uzgrūst vainu valsts apvērsumā. Tā tam bija jābūt. Tāda tendence ir katras nelietības struktūrā.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
